Skip to content

stepnekozy.sk Posts

No kā jāuzmanās atpūšoties pie dabas?

Atpūta pie dabas ir nomierinoša, veselīga un ļoti patīkama. Klusums un miers, ko spēj dot daba nav salīdzināms ne ar ko citu. Diemžēl, daba ir arī neparedzama un var būt bīstama atpūtniekiem. Lai atpūta pie dabas neizvērstos nepatīkama un pat mokoša, ir jāzina, kas tieši mūs darbā apdraud u kā sevi no tā pasargāt. Informāciju piedāvā http://www.credpro.kz.

Indīgi augi

Pļavās un mežos augu daudzveidība ir neiedomājama. Par nelaimi, liela daļa no šiem augiem ir indīgi un bīstami. Pirmais noteikums, lai nesaindētos ar augiem ir neaiztikt nezināmos augus un nekādā gadījumā nemēģināt tos ēst vai bāzt mutē. Tāpēc ir īpaši jāpieskata mazi bērni, ja dodaties atpūsties pie dabas ar visu ģimeni. Tomēr, arī netieša saskare ar dažiem augiem var būt bīstam. Tā piemēram, visiem zināmie latvāņi atpūtu var pārvērst šausmās. Ja latvāņa sula tiek uz ādas, tad var rasties nopietni apdegumi. Noteikti centieties izvairīties no šiem augiem, bet, ja saskarsme jau notikusi, skalojiet vietu ar ūdeni un nepieļaujiet, ka uz to virsū spīd saules gaisma.

Meža dzīvnieki

Tāpat arī mežā dzīvojošie dzīvnieki reizēm var sagādāt raizes. Tiesa, Latvijā dzīvojošie lielie zīdītāji cilvēkiem parasti neuzbrūk. Tie drīzāk baidās no cilvēka un ieraudzīt kādu meža zvēru ir pat liela veiksme. Tomēr, atsevišķos gadījumos tādi zīdītāji kā mežacūkas, aļņi un lāči var uzbrukt. Visbiežāk šie dzīvnieki ir agresīvi pārošņās periodā un kad tiem ir mazuļi. Lai aizsargātu savus mazuļus tie tiešām var uzbrukt, tāpēc būtu ietiecams atpūtu neskartā dabā neieplānot tad, kad šiem dzīvniekiem ir pārošanās sezona. Ja tomēr ar agresīvu dzīvnieku nākas saskarties, saglabājiet mieru, lēnām atkāpieties un meklējiet kādu koku, kurā patverties. Vēl ir jāuzmanās no slimiem dzīvniekiem. Piemēram, lapsām mēdz būt trakumsērga, tāpēc dzīvniekus nevajadzētu mēģināt aiztikt un vilināt sev klāt.

Čūskas

Vēl ļoti lielas bažas daudzos atpūtniekos rada čūskas. Tās pamanīt ir grūtāk. Kaut arī čūskas kož tikai aizstāvoties, no tā mēs neesam pasargāti, jo uzkāpt kādai čūskai ir pilnīgi reāli. Tas nereti arī notiek un katru gadu Latvijā čūskas sakož vairākus cilvēkus. Vienīgais veids, kā sevi pasargāt ir, velkot gumijas zābakus vai biezas vilnas zeķes. Latvijā vienīgā indīgā čūska ir odze, tāpēc no tās īpaši jāuzmanās. Odzi var atpazīt pēc zigzaga krāsojuma uz muguras. Zalkšiem izteiktā atpazīšanas zīme ir dzeltenās ausis, tomēr, ja tiekat sakosts u nezināt, kāda čūska to izdarīja, noteikti zvaniet ātrajai palīdzībai. Koduma vietu nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt vai spaidīt. To pēc iespējas mazāk jākustina.

Insekti

Vislielākās reizes laikam rada tieši dažādi insekti, jo tie ir vienīgie, kas mēdz agresīvi uzbrukt. Insekti ir ļoti dažādi un arī aizsardzības metodes un rīcība sakošanas gadījumā tiem atšķiras. Vismazāk jāsatraucas par odiem, tomēr arī tie ir nepatīkami. No tiem tiksiet vaļā lietojot repelentus. Tādi insekti kā irši, bites un lapsenes uzbrūk retāk, taču sekas var būt daudz nopietnākas. Daudziem ir alerģija pret šo insektu indi, kas var izraisīt smakšanu. Tādā gadījumā noteikti jāzvana ātrajai palīdzībai. Ļoti daudzi baidās tieši no ērcēm. Pirmkārt, ja vēlaties atpūsties pie dabas, noteikti vajadzētu vakcinēties pret ērču encefalītu. Ja to neesat laicīgi izdarījis, noteikti velciet pieguļošu, gaišu apģērbu, kas pilnībā nodedz ķermeni. Ja tomēr ērce ir piesūkusies, dodieties pie ārsta un sekojiet viņa norādījumiem.

Drošība mājās: 6 bīstamākie iemesli negadījumiem mājās

Balstoties uz 2016. gada traumu reģistra, aptuveni 136 tūkstoši cilvēku ir miruši no nejaušām traumām, kura iegūst savās mājās. Viens nejaušs gadījums var izvērsties pavisam traģiski. Bieži vien šie traģiskie brīži notiek, kad vismazāk tos gaidām, piemēram, darot mājas darbus. Tāpēc mēs īpaši mudinām būt uzmanīgiem un esam izveidojuši sarakstu ar 6 bīstamāko traumu gadījumiem.

1. Saindēšanās
2011. gadā saindēšanās gadījumu skaits pārspēja mehānisko transporta līdzekļu negadījumu skaitu. Saindēšanos izraisa gāzes izplūdes, ķīmisko vielu un citu vielu iekļūšana produktos, arī zāļu pārdozēšana ir biežs iemesls letālam gadījumam. Arī alergēnu nokļūšana lielos daudzumos pārtikā ir bīstama veselībai, kuru varam uzskatīt par saindēšanos www.geteuro.lt/.

2. Kritieni
Vairāk nekā 29 tūkstoši cilvēku ir cietuši un ieguvuši nāvējošus savainojumus tieši kritienu dēļ. Visa vecuma grupās šīs nejaušās traumas ierindojas trešajā vietā aiz saindēšanās un auto avārijām, tomēr tas ir pirmais iemesls, ja skatāmies letālus gadījumus cilvēkiem, kuri ir vecāki par 70 gadiem. Novecošana pati par sevi neizraisa biežākus krišanas gadījumus, tomēr ir jāapzinās, ka nokrišana var ietekmēt veca cilvēka veselību daudz spēcīgāk kā jaunam cilvēkam.

3. Aizrīšanās un nosmakšana
Aizrīšanās ar pārtikas produktiem ir viens no bīstamākajiem nāves iemesliem visa vecuma grupās. Tomēr pastāv vēl aizrīšanās ar citiem sadzīves priekšmetiem, kas īpaši bīstama ir maziem bērniem, piemēram, rotaļlietu detaļu norīšana. Nosmakšana var būt atsevišķi izdalāma bīstamība, ja ir runa par smakšanu no gāzes vai uguns.

4. Noslīkšana
Lai gan liekas, ka mazgāšanās ir pavisam drošs process, tomēr pastāv iespējamība noslīkt tieši vannas ūdenī. Īpaši šī ir bīstama lieta maziem bērniem vecumā no 1 līdz 4 gadiem. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst bērnu atstāt vienu, kad viņš plunčājas vannā. Pieaugušajiem noslīkšanu var izraisīt pēkšņa paslīdēšana, kāpjot vannā.

5. Ugunsgrēki
Uguns ir viens no lielākajiem nāves cēloņu izraisītājiem visa vecuma grupās. Aptuveni 2200 nāves gadījum, ir saistīti ar apdegumiem un traumām, kuras ir iegūtas ugunsgrēkā. Bieži vien ugunsgrēki sākas naktī, kad patvaļīgi ir atstāta gāzes plīts. Ģimenes mēdz nosmakt dūmos, kad ir aizmigušas. Vēlams šādu gadījumu drošībai ierīkot virtuvē dūmu detaktoru, kas paziņotu ar skaļu signalizāciju, ja ir sācies uguns uzliesmojums. Ziemassvētkos bieži vien ugunsgrēks izceļas, novietojot sveces ar liesmu tuvu ātri uzliesmojošiem priekšmetiem, piemēram, aizkariem, iespraužot tās eglītē un citur.

6. Dabas katastrofas
Katastrofu izraisītie nāves gadījumi mājās ir salīdzinoši pats mazākais uzskaitījums, ja skatāmies iepriekš minētās bīstamības. Zonās, kur aktīvas ir zemestrīces, ģimenes tiek aicinātas vienmēr sagatavoties ārkārtas situācijām, turot roku attālumā avārijas medicīnas komplektu. Daudzās valstīs īpaši smagi ir plūdi, kuri var izraisīt noslīkšanu un iesprūšanu starp smagiem objektiem, kas tiek skaloti pa ūdeni. Tāpat vētras laikā var apgāzties koki, kas ir tuvu mājvietai.

Paldies GetE no Lietuvas

Viss par Grieķiju

Ģeogrāfija: Grieķija oficiāli tiek dēvēta par Grieķijas Republiku. Tā ir Eiropas kontinenta dienvidu valsts, kuras platība ir 131940 kvadrātkilometri. Grieķija ir apmēram tādā pašā platībā kā Anglija vai Ņujorkas štats Amerikas Savienotajās Valstīs. Grieķijai Vidusjūrā pieder vairāk nekā 3 tūkstoši salas, no kurām apmēram 200 ir apdzīvotas. Grieķijas kontinentālā daļa sauszemē robežojas ar Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bulgāriju un Turciju.Populācija ir aptuveni 11,3 miljoni iedzīvotāju.

Valdība: Grieķijas Republika ir parlamentāra demokrātija ar 300 parlamenta mājām, kuru vada Ministru prezidents. Parlamentārā sesija parasti ilgst četrus gadus, ko, pēc vēlēšanu principa izvēlas tauta atklātā balsojumā. Grieķijas valsts galva ir prezidents, kuru ievēl parlaments. Grieķija ir Eiropas Savienībā kopš 1981. gada.

Reliģija: Vairums grieķu pieder pareizticīgo baznīcas mācībai, kuru regulē sinodes metropoles bīskapi, kuru savukārt vada arhibīskaps Atēnās. Lielākā reliģiskā minoritāte ir koncentrēta grieķu musulmaņu ziemeļaustrumos Trāķijā. Dažās Egejas un Jonijas jūras salās stipri izteikts ir katolicisms un pikavippi heti. Otrā pasaules kara laikā praktiski no visas valsts izzuda ebreju kopienas.

Galvaspilsēta: Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas. Tās iedzīvotāju skaits mērāms ap 3 miljoniem. Atēnās ir arī valsts galvenā osta. Lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju ir klasificēti kā pilsētnieki, lauku dzīve saglabā ļoti spēcīgu ietekmi. Lielpilsētas centros ir saglabātas spēcīgas tradīcijas.

Vēsture: Grieķija ir valsts ar ļoti bagātu vēsturi un dzimtene daudz slavenām personībām visos gadsimtos. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pirmās apmetnes šajā teritorijā ir datējamas ap 11 – 3 gadsimtu pirms mūsu ēras.šajā laika periodā dzīvoja svarīgākās civilizācijas Grieķijas vēsturē – Kiklādu civilizācija, lainaa ilman luottotietoja, Minoanu civilizācija un Mikēnas civilizācija. Vēstures laikā Atēnas ir izveidojušās par lielākajiem jūras spēkiem Grieķijā un tās teritorijā. 6,-4, gadsimtā attīstījās Senās Grieķijas mūzika, teātris, filozofija, kultūra.

Ciemati: Visi Grieķijas ciemati gan valsts teritorijā, gan uz salām ir īpaši. Faktiski, atkarībā no ainavas un vēstures gaitām, katrā vietā var redzēt dažādus arheoloģijas stilus. Visunikālākais stils ir Kiklādu arhitektūras.

Tūrisms: Grieķija ir viena no pasaulē populārākajiem tūrisma galamērķiem ar savu seno un moderno objektu klāstu, piemēram antīkie muzeji un Bizantijas laikmeta arheoloģiskās izrakuma vietas. Daudzas Grieķijas pilsētās vērojamas vēstures liecības vairāku tūkstošu gadu laikā. Vēstures pieminekļi ir iedvesmojuši mūsdienīgu izglītību un kultūru visā pasaulē. Grieķija ir valsts ar savu vēsturi, kultūras mantojumu un valodu.

Pludmales: Grieķija ir pasaules slavena ar savām apbrīnojamām pludmalēm. Tās ir visām gaumēm : publiskās, noslēgtās, smilšainas vai akmeņainas. Iespaidīgākās un lielākās pludmales ir atrodamas Jonijas jūras salās. Grieķijas pludmales ir nominētas kā vienas no skaistākajām un tīrākajām pasaules pludmalēm.

Valoda: Grieķijas valsts oficiālā valoda ir grieķu valoda. Lielākā daļa grieķi runā angļu valodā kā otrajā svešvalodā.

Telekomunikācijas: Starptautiskais Grieķijas telekomunikācijas kods ir +30, kas ir lainaa ilman vakuuksia.

Veselības aprūpe: Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir bez maksas visiem valsts slimnīcās. Lielās pilsētās atrodas arī privātās klīnikas. Uz salām parasti ir mazāki un lielāki veselības centri un slimnīcas.

Vai laukos dzīve ir labāka?

Liela metropole vai liels pagalms pie mājas? Kultūra vai daba? Kāda būtu tava izvēle, ja būtu jāatbild uz, it kā vienkāršo jautājumu, – pilsētas dzīve vai lauku dzīve? Katrai vietai mēs varētu atrast savas priekšrocības un trūkumus půjčka před výplatou, jo galvenais ir paša cilvēka vēlmes. Izlasi dažas lietas, kāpēc, manuprāt, lauku dzīve ir daudz labāka par pilsētas un izlem pats, kādas būtu tavas prioritātes.

Vai lielā pilsētā ir kāds šarms? Muļķības. Pamēģiniet padomāt par izmaksām, kas katru mēnesi nepieciešamas, lai uzturētu vienu dzīvokli. Ja tu patiešām vēlies dzīvot kā karalis, vai vismaz pats sev saimnieks, tad lauku māja ar lielu iekoptu pagalmu, vietu saunai un dīķim būs daudz lielāks šarms.

1. Laukos dzīve ir lētāka. Pilsētā tu varētu gribēt iet uz dārgiem restorāniem un kino vakariem, taču, ja padomā, ka tādas iespējas netiktu piedāvātas, tad cik lielu finansiālu uzlabojumu mēs redzētu. Vismaz 20 eiro kā minimums nedēļas laukā paliktu mūsu makos, ja paši sev gatavotu pusdienas un filmas skatītos savos televizoros. Nevienam laukos nerūp ka tev tu nevalkā dārgas zīmolu preces, nerunājot par to, ka tavas kurpes, soma un saulesbrilles nebūs no pēdējās sezonas izlaiduma. Lauku dzīve sniedz lielas iespējas uz savu īpašumu, plašu dārzu, kurā vari audzēt savus produktus, dīķi, kurš būtu alternatīvs baseina apmeklējumam.

2. Plašas teritorijas. Ir trīs labas priekšrocības, ko sniedz lauki un plaša teritorija: bērni, dzīvnieki un kaimiņi. Pilsētā cilvēki dzīvo viens pie otra cieši saspiesti. Jūsu bērni un mājdzīvnieki tik tikko zina, kā izskatās zaļa zāle, turklāt – pa to, visticamāk, pilsētā nedrīkst staigāt. Bērni var skraidīt pa laukiem, spēlēt sporta spēles, netraucējot citiem iedzīvotājiem, un neuztraucoties no transportu satiksmes. Ziemā varat celt sniega vīrus, braukt ar ragaviņām vai slēpot pa tuvāko mežu. Ja tu vienmēr esi gribējis turēt suni, tad lauku dzīve viņam būs piemērota. Sunim nevajadzēs visu dienu nīkt starp četrām sienām, un gaidīt, kad saimnieks pārrodas mājās, lai iziet pastaigāties. Turklāt, tev, kā suņa saimniekam, nebūs visu laiku jāstaigā aiz viņa un jāsavāc atkritumi. Un visbeidzot kaimiņi sms půjčka. Pilsētas dzīve dažkārt var aiziet pārāk saspringta, ja caurām dienām dzirdi kā tavi kaimiņi skaļi diskutē un kašķējas. Lauku māja sniedz lielisku iespēju būt attālinātam no kaimiņiem un viņu ikdienas problēmām.

3. Laukos nav miljardieri. Un, iespējams, pat nav arī miljonāri. Citiem vārdiem sakot, laukos ir mazāka ienākumu nevienlīdzība. Tā kā lauku dzīve ir lētāk, pat tie, kas dzīvo ar viduvējiem ienākumiem, var dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Lielpilsētās pastāv daudz lielāka ienākumu nevienlīdzība, kas varētu likt justies daudz sliktāk, ja nesaņem tik daudz kā visi pārējie. Laukos nevienam nav vajadzība patstāvīgi informēt citus par savu sociāli ekonomisko stāvokli. Vienīgais, par ko būtu visvairāk jāuztraucas ir laika apstākļi.

4. Laukos ir jauki cilvēki. Tev nevajadzētu būt aizdomīgam, ja laukos kāds pajautās kā tev iet vai vienkārši sasveicināsies. Turklāt, ja kāds apjautāsies kā tev iet, viņam patiešām tas arī interesē. Dodoties uz pārtikas preču veikalu, pastāv iespēja, ka satiksi vismaz vienu paziņu. Cilvēki laukos tevi nevērtē pēc ienākumiem, sociālā stāvokļa vai darba. Cilvēki viens otram palīdz brīvprātīgi, jo, kad pienāks laiks, arī viņiem tiks palīdzēts. Turklāt, vari būt drošs, ka vietējais ārsts tev arī atzvanīs tajā pašā dienā, ja būs bijis aizņemts, kad zvanīji.